Mans viedoklis par notikumiem Tallinā un vispār

Pirmkārt, es esmu par problēmu risināšanu ar mierīgām metodēm, bez vandālisma.

Tas, kas notiek Tallinā, nemitīgi man atgādina, kādā situācijā mēs atrodamies. Atliek izdarīt kādu soli, kas kaut mazliet mēģinātu iedragāt Austrumu kaimiņa imperiālistiskās atmiņu paliekas bijušajās okupētajās zemēs, tā seko fašisma pieminēšana utt.

Tie, kuru senči šeit iebraukuši vēl padomju gados, nepadomā par to, kas Baltijas valstu pamatiedzīvotājos ir atstājis dziļi sāpīgas atmiņas. Ja pēc fašistu sakaušanas, padomju karaspēks būtu atstājis Baltijas valstis un rīkojies kā cēlsirdīgs uzvarētājs, mēs tagad būtu tādā draudzībā ar viņiem, ka šādas situācijas izpausmes, kā tagad Tallinā, būtu neiedomājamas. Diemžēl Staļins izdarīja pretējo, sakāva Hitleru un okupēja atbrīvotās teritorijas. Tieši tā, to nevar saukt par atbrīvošanu, ja padzen vienu, bet paliec pats un vēl vairākus desmitus tūkstošus aizved uz Sibīriju nomirt - kas gan te par pateicību "atbīvotājam".

Diemžēl, situācija ir tāda kāda tā ir un laiku atpakaļ nepagriezīsi. Tāpēc ir jārīkojas SAPRĀTĪGI, nevis EMOCIONĀLI. Ar šo gribu teikt, ka Igaunijas valdība nerīkojās tālredzīgi un visai prātīgi. Es atbalstu viņu domu pārapbedīt kareivju mirstīgās atliekas citur, lai pāri tiem nestaigātu ļaužu masas, tāpat arī pieminekļa pārvešanu līdzi, bet manieres gan nē.

Šādas jūtīgas lietas būtu jādara pamazām un jādod ilgāks laiks sabiedrībai pierast pie notikumiem. Jāveic t.s. izskaidrošanas darbs. Tagad situācija sarežģīsies vēl vairāk, gan sabiedriskajā jomā, gan ekonomiskajā. Cietīs no tā visa sabiedrība, nevis tie, kuri šādus nepārdomātus lēmumus pieņēma.

Maz ticams, ka šiem jauniešiem ir kāds sakars ar pieminekļa aizstāvēšanu.

Post Scriptum.
Es vēl joprojām nespēju saprast, kā gan cittautietis, kuram riebj viss, kas notiek valstī, kurā viņš dzīvo, spēj to izturēt un nebrauc uz savu etnisko dzimteni. Tur visi runātu viņa valodā, domāšanas veids būtu līdzīgs un nebūtu problēmas ar mentalitāti. Ja tu tomēr gribi dzīvot ne savā etniskā valstī, tad mācies valodu, cieni tās valsts kultūru un neizturies tā, it kā būtu te pagaidām.

Nē, es neesmu nacionālists, un man nav nekas personīgs pret kādu tautu.

[papildināts]

Ne jau Igauņi vien vāc nost pieminekļus, netālu no Maskavas arī "Демонтаж памятника в Химках".

un vēl Stavropolē: "В Ставрополе снесли 30-метровый монумент героям-доваторцам"

un vēl Sanktpēterburgā: Памятники войны уничтожают не только в Эстонии, но и в Санкт-Петербурге